Vissvētākās Dievmātes Patvēruma Draudzes Pokrova kapsētas uzturēšanas noteikumi

Sastādīti pamatojoties uz LR Rīgas domes 2000.gada
25.aprīļa saistošiem noteikumiem Nr.74, kas izdoti
saskaņā ar LR likuma „Par pašvaldībām” 21. un
43.pantu un Rīgas domes vēstuli Nr.DKPK – 08-1378-nd

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Noteikumos lietotie termini:
1) Pokrova kapsēta – īpaša teritorija, kas ierādīta mirušo apbedīšanai;
2) Kapavieta (ğimenes kapavieta) – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušo apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai: kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu sastādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai;
3) Rezervētā kapavieta – kapavieta, šo noteikumu 5.2.5. punkta izpratnē.
4) Kapavietas uzturētājs - fiziska persona, ar kuru noslēgts līgums par kapavietas nodošanu uzturēšanā uz noteiktu laiku;
5) Kolumbārijs – īpaši izveidota vieta kapsētā, kas paredzēta urnu ar kremētu mirušo pelniem apglabāšanai;
6) Kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijai;
7) Kapsētas apsaimniekotājs –juridiskā persona, SIA „Pokrova kapsētas pārvalde”, kas darbojas pamatojoties uz līguma pamata, kas noslēgts ar kapsētas īpašnieku un veic kapsētas apsaimniekošanu;
8) Kapsētas pārzinis – SIA „Pokrova kapsētas pārvalde” amatpersona, kura pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;
9) Apbedīto reğistrs – kapsētā apglabāto uzskaites dokuments, kuru veido mirušo reğistrācijas grāmatas, apbedījumu vietu shēmas un kartotēkas, par to atbild kapsētas apsaimniekotājs.
10) Līgums - Līgums par kapavietas nodošanu uzturēšanā, vai kapavietas uzturēšanas līgums, kas tiek noslēgts starp kapsētas apsaimniekotāju un kapavietas uzturētāju.
11) Apliecība - Līguma par kapavietas nodošanu uzturēšanā pielikums, kas tiek izsniegts kapavietas uzturētājam apbedījuma veikšanai.
1.2. Šie noteikumi ir saistošie jebkurai darbībai Pokrova kapsētas teritorijā.
1.3. Pokrova kapsēta ir reliğiskas organizācijas īpašums, kas nodots SIA “Pokrova kapsētas pārvalde” lietošanā un pārvaldīšanā.
1.4. Apbedījumi Pokrova kapos notiek saskaņā ar Pokrova kapsētas Rekonstrukcijas projektu un šiem noteikumiem. Apbedījumu ierīkošanai tiek piešķirta Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Vissvētās Dievmātes Patvēruma Draudzes īpašumā esoša zemes dabas pamatnes teritorija, kas ir reğistrēta zemesgrāmatā.
1.5. Pokrova kapsēta ir privāta kapsēta. Kapsētas apsaimniekotājs/pārzinis ir SIA “Pokrova kapsētas pārvalde”. Kapsētā apbedījumi notiek, pamatojoties uz Līgumu par kapavietas uzturēšanu un miršanas apliecību.
1.6. Apbedīšana Pokrova kapsētā iespējama, ja kapavietas uzturētājs ir saņēmis SIA “Pokrova kapsētas pārvalde” pilnvarotās personas piekrišanu un saskaņojumu.
1.7. Kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu uzrauga Valsts pieminekļu inspekcija un kapu apsaimniekotājs. Ar kapu apsaimniekotāju saskaņojama kapakmeņu, pieminekļu un piemiņas plākšņu uzstādīšana kapsētās, kapavietu labiekārtošana.
1.8. Kapavietas Pokrova kapsētā tiek ierādītas par maksu, saskaņā ar Pokrova kapsētas apsaimniekotāja apstiprinātām likmēm.
1.9. Kapsētas apsaimniekotāji un uzturētāji rūpējas par kapsētās esošo vērtību un īpašuma saglabāšanu.

2. Pokrova kapsētas režīms

2.1. Pokrova kapsēta apmeklētājiem ir atvērta: no 01.aprīļa līdz 31.oktobrim – no pulksten 7 līdz pulksten 19, no 01.novembra līdz 31.martam – no pulksten 9 līdz pulksten 17. Mirušo piemiņas dienā un citās oficiālās mirušo atceres dienās kapsētas darba režīmu nosaka tās uzturētājs.
2.2. Pieņemšanas stundas ir trešdienās no 10:00 līdz 15:00, ceturtdienās no pulksten 12:00 līdz 17:00 un piektdienās no 10:00 līdz 13:00.
2.3. Valsts svētkos, reliğiskajām organizācijām piederošajās kapsētās attiecīgo konfesiju reliğiskajos svētkos un šajos noteikumos noteiktajās brīvdienās kapsēta un kapu kantoris ir slēgts. Pokrova kapsētas brīvdienas ir svētdienas un pirmdienas.
2.4. Pokrova kapsētas pārzinis apmeklētājus pieņem kantora darbā laikā.

3. Pokrova kapsētas iekšējās kārtības noteikumi

3.1. Pokrova kapsētas apmeklētājiem, kapavietu uzturētājiem, strādniekiem, amatniekiem, kopējiem un citām personām, kuras atrodas kapsētā, jāizturas godbijīgi un klusi, jāievēro šie noteikumi, kā arī citi kapsētas īpašnieka, apsaimniekotāja un pārziņa norādījumi.
3.2. Apmeklētājiem Pokrova kapsētā aizliegts:
3.3.1. ievest dzīvniekus bez apsaimniekotāja atļaujas;
3.3.2. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, skrituļslidām, motocikliem u.tml.;
3.3.3. braukt ar automašīnām, izņemot gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;
3.3.4. braukt ar automašīnu Pokrova kapsētas teritorijā bēru ceremoniju laikā;
3.3.5. uzturēties Pokrova kapsētas teritorijā pēc tās slēgšanas;
3.3.6. tirgoties;
3.3.7. sniegt apbedīšanas un kapavietu kopšanas komercpakalpojumus bez kapsētas pārziņa atļaujas;
3.3.8. piegružot Pokrova kapsētas teritoriju un dedzināt atkritumus;
3.3.9. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās vietās bez Pokrova kapsētas pārvaldes atļaujas;
3.3.10. ņemt smiltis un zemi neatļautās vietās;
3.3.11. postīt kapsētu aprīkojumu (sētas, solus, sūkņus, ēkas, pieminekļus, piemiņas plāksnes u.tml.) un sastādījumus.

4. Kapsētas apsaimniekotāja un pārziņa pienākumi

4.1. Pokrova kapsētas pārzinis / apsaimniekotājs nodrošina:
4.1.1. kapsētas ēku un teritoriju labiekārtošanu;
4.1.2. kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un apstiprinātam projektam;
4.1.3. kapsētas sektoru, rindu nospraušanu dabā;
4.1.4. kapsētu topogrāfiskā un kapavietu vēsturiskā inventarizācija atbilstoši kapsētas rekonstrukcijas projektam;
4.1.5. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību; apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reğistrācijas grāmata un apbedījumu vietu/ apliecību kartotēka, kur jāizdara ieraksts par katru kapsētā notikušu apbedīšanu;
4.1.6. sanitāro normu un noteikumu ievērošanu;
4.1.7. kapsētas ierīkošanas plānu, kurā būtu apzīmēti: zemes gabali (iecirkņi) apbedīšanai un to izmantošanas secība;
4.1.8. kapsētas teritorijas ar nožogojumu;
4.1.9. kapsētas teritorijas apzaļumošanu;
4.1.10. kapsētas paplašināšanu saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprināto rekonstrukcijas projektu;
4.1.11. kapsētas uzturēšanu un apsaimniekošanu (iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, atkritumu izvešanu un tīrību laukumos pie konteineriem);
4.1.12. izziņu izsniegšanu;
4.1.13. kapavietas ierādīšanu, uzmērīšanu un nospraušanu dabā kapa rakšanai un apbedījumu kartēšanai;
4.1.14. kapsētas kopējās teritorijas uzturēšanu;
4.1.15. autotransporta iebraukšanas iespēju kapsētas teritorijā;
4.1.16. neuzraudzīto kapavietu aprīkojuma demontāžu.
4.2. Kapsētas apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par:
4.2.1. lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu;
4.2.2. kapsētā esošo vērtību un īpašumu saglabāšanu;
4.2.3. apbedījuma vietu reğistru.

5. Pokrova kapsētas Kapavietu uzturētāju tiesības un pienākumi

5.1. Ğimenes kapavietu uzturēšanas tiesības tiek piešķirtas uz nenoteiktu laiku, par ko tiek noslēgts kapavietas uzturēšanas līgums ar kapsētas apsaimniekotāju.
5.2. Kapavietas uzturētājam saskaņā ar Līgumu un šiem noteikumiem ir tiesības būt apglabātam ğimenes kapavietā, kā arī apbedīt tur savus piederīgos.
5.3. Līgumu var noslēgt, pamatojoties uz:
5.3.1. miršanas apliecību vai miršanas izziņu;
5.3.2. notariāli apliecināto pilnvarojumu par ğimenes vai dzimtas kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu;
5.3.3. kapavietas piešķiršanu apliecinošu ierakstu mirušo reğistrācijas grāmatā un apbedījuma apliecību, vai citu Līguma esamības fakta dokumentāru apstiprinājumu;
5.3.4. iesniegumu par ğimenes kapavietas izveidošanu (maksimālais ğimenes kapavietu skaits ir līdz 5 vietām vienkopus);
5.3.5. līgums par jaunu ğimenes kapu vietu iegūšanu Pokrova kapsētā var tikt noslēgts iepriekš, neuzrādot miršanas apliecinošu dokumentu. Šāda kapavieta tiek rezervēta uz kapavietas uzturētāja vārda.
5.4. Maksas par kapavietas nodošanu uzturēšanā un ikgada kapsētas apsaimniekošanas maksas apmēru nosaka kapsētas apsaimniekotājs, saskaņā ar kapsētas pārziņa apstiprinātiem pakalpojumu tarifiem.
5.5. Kapavietas uzturētājs apņemas kopt piešķirto kapavietu, veicot šo darbu pats vai noslēdzot līgumu par kapa vietas kopšanu par atsevišķo atalgojumu.
5.6. Noslēdzot Līgumu par kapavietas nodošanu uzturēšanā, kapavietas uzturētājam jāizvēlas un jānorāda viens no radiniekiem, kas būs kapavietas uzturētāja pienākumu pārņēmējs.
5.7. Tiesības uz apbedījumu veikšanu, pamatojoties uz noslēgto Līgumu kapavietas uzturētājs var nodod trešajām personām ar notariāli apliecināto aktu par tiesību nodošanu vai pārformējot Līgumu pie Apsaimniekotāja. Personai, kas uz šāda notariāli apliecinātā akta pamata ir ieguvusi tiesības uz apbedījumu veikšanu, viena mēneša laika no tiesību iegūšanas jāpārslēdz Līgums par kapavietas uzturēšanu ar kapsētas apsaimniekotāju.
5.8. Kapavietas uzturēšanas tiesības zaudē spēku un Līgums par kapavietas uzturēšanu izbeidzas, ja:
5.8.1. kapavietas uzturētājs rakstiski atsakās no kapavietas;
5.8.2. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;
5.8.3. nepiesakās neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs šo noteikumu 6.13.p. noteiktajā termiņā;
5.8.4. kapavieta uzskatāma par neuzraudzītu saskaņā ar šo noteikumu 6.10., 6.13., 6.19. punktiem;
5.8.5. līguma par kapavietas uzturēšanu minētajos gadījumos.
5.9. Ja kapavietas uzturēšanas tiesības ir zaudējušas spēku, apsaimniekotājs rīkojas atbilstoši šiem noteikumiem. Līdzšinējam kapavietas uzturētājam vai viņu tiesību mantiniekam jānojauc un jāizved kapa aprīkojums trīs mēnešu laikā pēc uzturēšanas tiesību pārtraukšanas. Ja tas netiek darīts, apsaimniekotājs organizē kapa vietas sakārtošanu.
5.10. Izbeidzoties kapavietas uzturēšanas līgumam, kapsētas apsaimniekotājs izlemj jautājumu par kapavietas uzturēšanas tiesību piešķiršanu citai personai.

6. Pokrova kapsētas kapavietas kopšana

6.1. Kapavietas nomnieks var kopt kapavietu pats (šajā gadījumā atļauja nav nepieciešama) vai arī noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar kapsētas apsaimniekotāju, vai juridisku vai fizisku personu, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētas apsaimniekotāju.
6.2. Dekoratīvie stādījumi, kuri norobežo kapavietu, nedrīkst būt augstāki par 70 cm. Tos nedrīkst stādīt aiz kapavietas robežām.
6.3. Kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, nedrīkst pārsniegt 20 cm augstumu.
6.4. Aizliegts bez kapsētas apsaimniekotāja atļaujas izcirst kokus, kuru diametrs ir lielāks par 8 cm.
6.5. Kapavietas nožogošanai un noformēšanai aizliegts izmantot neatbilstošus materiālus: būvmateriāli atlikumus, būvmateriālu likvīdus un citus nepiemērotus materiālus.
6.6. Atkritumi pēc kapu kopšanas pabeigšanas jānogādā atkritumu konteineros. Aizliegts veidot atkritumu kaudzes kapsētās.
6.7. Kapavietas uzturētāja pienākumus ir gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu un to regulāri kopt.
6.8. Pieminekļu, piemiņas plākšņu, kapakmeņu un apmaļu uzstādīšana, kā arī kapavietu labiekārtošana jāsaskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju.
6.9. Restaurēt vai izvest no kapsētas pieminekļus vai to elementus drīkst tikai ar kapsētas apsaimniekotāja rakstisku saskaņojumu.
6.10. Kapavieta, kurā ir veikts apbedījums, kā arī ğimenes kapavieta, kurā ir veikts vismaz viens apbedījums un kas netiek kopta trīs gadus pēc kārtas, tiek atzīta par neuzraudzītu. Katru gadu tiek sastādīts kapsētas apsaimniekotāja izveidotās komisijas akts par neapkoptām kapavietām un kapavietas uzturētājs tiek rakstiski brīdināts par iespējamo kapavietas uzturēšanas līguma vienpusēju pārtraukšanu. Kapsētas pārziņa pilnvarota persona pēc trīs gadiem pārtrauc uzturēšanas līgumu un kapa kopiņu nolīdzina, 30 dienas iepriekš par to rakstiski informējot kapavietas uzturētāju, ja viņš ir atrodams, ka arī izlemj jautājumu par šādas kapavietas pieminekļa vai piemiņas zīmes saglabāšanu.
6.11. Ja gada lakā pēc pēdējā akta sastādīšanas pārkāpums ir novērsts un kapavieta tiek regulāri kopta, tad pēdējais akts tiek anulēts. Ja nākotnē šī vieta atkārtoti netiek kopta vairāk nekā gadu, tad visi iepriekš sastādītie akti, kas nav anulēti summējas un trīs gadu termiņa notecējums atjaunojas.
6.12. Ja kapavieta ilgstoši netiek kopta kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības patstāvīgi organizēt kapavietas kopšanas darbus un izstādīt kapavietas uzturētājam rēķinu par kapavietas kopšanu, saskaņā ar kapsētas apstiprinātiem tarifiem. Pēc rēķina apmaksas kapavietas aktēšana netiek veikta.
6.13. Par kapsētas kopšanu ikgada kapsētas apsaimniekošanas maksājumu nemaksāšana vairāk nekā divus gadus pēc kārtas, proti, kopēja parāda summa pārsniedz vairāk nekā divas reizes viena gada kapsētas apsaimniekošanas maksājumus, tiek uzskatīta par pamatu vietas atzīšanai par neuzraudzītu. Par šādas kapavietas uzturēšanas līguma pārtraukšanu kapavietas uzturētāju rakstiski informē trīs mēnešus iepriekš, ja viņš ir atrodams. Ja brīdinājuma termiņā parāds netiek pilnībā nodzēsts Kapsētas pārziņa pilnvarota persona pēc brīdinājuma termiņa notecējuma pārtrauc uzturēšanas līgumu un kapa kopiņu nolīdzina, ka arī izlemj jautājumu par šādas kapavietas pieminekļa vai piemiņas zīmes saglabāšanu.
6.14. Kapsētas apsaimniekotājs brīdinājumus par kapavietas aktēšanu un par kapavietas atzīšanu par neuzraudzīto nosūta uz kapavietas uzturētāja Līgumā noradīto adresi un/vai publicē „Latvijas Vēstnesī”.
6.15. Neuzraudzītas kapavietas, kurā ir veikts apbedījums, uzturētājs vai viņa tiesību un pienākumu pārņēmējs trīs gadu laikā no līguma laušanas brīža var atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, samaksājot maksu par kapavietas atjaunošanu un kapsētas apsaimniekošanas maksas parādus.
6.16. Maksas apmēru par kapavietas atjaunošanu nosaka kapsētas pārzinis.
6.17. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar sanitārajiem dienestiem un kapsētas apsaimniekotāju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem. Neuzraudzīta kapavieta tiek saglabāta 3 gadus.
6.18. Ja kapavietas uzturētājam nav bijuši kapsētas apsaimniekošanas maksas parādi Līguma darbības laikā maksa par virsapbedījuma veikšanu netiek iekasēta. Pārējos gadījumos kapsētas pārzinim ir tiesības atteikt veikt virsapbedījumu, vai noteikt papildus maksu par virsapbedījuma veikšanu.
6.19. Kapavieta, kurā nav vēl veikts apbedījums – rezervētā vieta vai brīvas vietas ğimenes kapavietā, tiek atzītas par neuzraudzītām ja divu gadu laikā par to nav veikti ikgada kapsētas apsaimniekošanas maksājumi, proti, kopēja parāda summa pārsniedz vairāk nekā divas reizes viena gada kapsētas apsaimniekošanas maksājumus. Par šādas kapavietas uzturēšanas līguma pārtraukšanu kapavietas uzturētāju rakstiski informē trīs mēnešus iepriekš. Ja brīdinājuma termiņā parāds netiek pilnībā nodzēsts kapavietas uzturētājs zaudē tiesības uz apbedījuma veikšanu un Līgums tiek uzskatīts par lauztu no brīdinājuma termiņa notecējuma dienas. Trīs mēnešus pēc ierakstīta brīdinājuma nosūtīšanas kapa vietas uzturētājam, kapa vietas brīvo platību var piešķirt citai personai.
6.20. Ja ğimenes kapavietā ir veikts vismaz viens apbedījums, tad uz jau esošo apbedījumu ir attiecināmi šo noteikumu 6.15. punkta nosacījumi. Uz pārējām vietām ğimenes kapavietā kapavietas uzturētājs zaudē uzturēšanas tiesības no Līguma laušanas brīža.

7. Amatnieku un kapavietu kopējo profesionālā darbība kapsētā

7.1. Kā juridiskas, tā arī fiziskas personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētas apsaimniekotāju, var veikt kapavietu kopšanu un amatnieku pakalpojumus kapsētā pēc kapavietas nomnieka pasūtījuma.
7.2. Amatniekam un kapavietu kopējam, kas veic darbus kapsētā, jāuzrāda kapsētas apsaimniekotāja saskaņots dokuments par pakalpojumu sniegšanu un personu apliecinošu dokuments. Personām, kas kapsētā sniedz pakalpojumu, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darba vietas jāsakārto, atkritumi jānokopj atbilstoši šo noteikumu prasībām un nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas obligāti jāizved no kapsētas.
7.3. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, amatnieki un kapavietu kopēji drīkst izmantot tikai tos celiņus, kuri atbilst transporta līdzekļu izmēriem.

8. Apbedīšanas kārtība

8.1. Kapavietas uzturēšanas tiesības tiek piešķirtas, pamatojoties uz Līgumu un maksas par kapavietas nodošanu uzturēšanā samaksu. Uzskaites nodrošināšanai un apbedījuma veikšanai kapavietas uzturētājam izsniedz Apliecību par kapavietas uzturēšanas tiesībām.
8.2. Apbedījumi notiek pamatojoties uz Līgumu par kapavietas nodošanu uzturēšanā un/vai Apliecību, uzrādot dzimtsarakstu iestādes izdotu miršanas apliecību vai miršanas izziņu.
8.3. Visas apliecības ir numurētās un reğistrētās un tiek glabātas divos eksemplāros – viens kapsētas pārziņa kartotēkā, viens pie uzturētāja. Apliecības par apbedījuma veikšanas nozaudēšanas gadījumā kapavietas uzturētājs var saņemt Apliecības dublikātu.
8.4. Kapu pārzinis ierāda kapavietu, saskaņo ar tuviniekiem apbedīšanas laiku. Apbedīšana notiek katru dienu, izņemot svētdienas, pirmdienas un svētku dienas. Izņēmuma gadījumos var tikt noteikts cits laiks, iepriekš to saskaņojot ar apsaimniekotāju. Pie kapsētām jāizvieto informācijas planšetes ar apsaimniekotāja biroja adresi un tālruņa numuru.
8.5. Apbedīšana jāizdara ne agrāk kā 24 stundas pēc nāves iestāšanas brīža.
8.6. Par gaidāmo apbedīšanu kapu pārzinis jābrīdina ne vēlāk kā 24 stundas pirms apbedīšanas.
8.7. Izdevumus par apbedīšanas pakalpojumiem samaksā mirušā apbedītāji līdz ceremonijas sākumam.
8.8. Apbedīšanas pakalpojumus kapos sniedz apsaimniekotājs. Saskaņojot ar apsaimniekotāju, apbedīšanas (izvadīšanas) un kapu rakšanas pakalpojumu sniedzēju izvēlas un par apbedīšanu un kapa rakšanu atbilstoši šiem noteikumiem atbild bēru rīkotājs.
8.9. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2m, platumam 1m, dziļumam – 1,5 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.
8.10. Urna ar mirušā pelniem jāierok 1m dziļumā. Attālumam starp kopiņām jābūt 0,5m.
8.11. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2m līdz zārka vākam.
8.12. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 1m līdz kokam un 0.3 m līdz piemineklim.
8.13. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ğimenes kapavietā, jaunā ğimenes kapavietā vai kolumbārijā. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.
8.14. Ierādāmo kapavietu izmēri:
KapavietaPlatums, mGarums, mLaukums, m2
Kapavietas zārkiem
Vienvietīga 1,75 3,0 5,25
Divvietīga 2,5 3,0 7,5
Trīsvietīga 3,0 3,0 9,0
Četrvietīga 4,0 3,0 12,0
Piecvietīga 5,0 3,0 15,0
Kapavietas urnām
Vienvietīga 1,5 1,5 2,25
Divvietīga 2,5 1,5 3,75
Trīsvietīga 3,5 1,5 5,25
Četrvietīga 4,5 1,5 6,75
Piecvietīga 5,5 1,5 8,25
Rindu (joslveida kapavietas uz 1 vietu) 1,5 2,5 3,75
8.15. Ja kapu vietā atrodas koki vai arī kapi atrodas nelīdzena reljefā, tad kapu vietu platība var būt cita.
8.16. Izraktā (liekā) kapu grunts jānovieto apsaimniekotāja norādītā vietā.
8.17. Apbedīšanas atļaujas saņēmējam pusotra mēneša laikā pēc apbedījuma veikšanas ir jāsakārto ierādītā kapa vieta un viena gada laikā pēc apbedījuma veikšanas ir kapavietas teritorija ir pilnīgi jāsakopj.
8.18. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas brīža, saņemot kapsētas apsaimniekotāja atļauju.
8.19. Mirstīgo atlieku ekshumāciju var veikt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas apsaimniekotāju.

9. Kapličas izmantošana un atvadu ceremonijas rīkošana baznīcā

9.1. Apsaimniekotājs bēru gadījumos vienojas ar mirušā piederīgiem par kapličas vai baznīcas izmantošanu atvadu ceremonijai. Ja mirušā piederīgie vēlas atvadu ceremoniju rīkot baznīcā, Apsaimniekotājs viņu uzdevumā var saskaņot laiku ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Vissvētās Dievmātes Patvēruma Draudzes pārstāvjiem. Atvadu ceremonijas ilgums baznīcas telpās nedrīkst pārsniegt laiku, ko savstarpēji vienojoties ar Baznīcas pārstāvjiem un mirušā piederīgiem, noteicis kapu pārzinis.
9.2. Apsaimniekotājs bēru gadījumos iznomā kapliču sēru pasākumiem. Par kapliču izīrēšanu tiek noteiktā nomas maksa. Izdevumus par apbedīšanas pakalpojumiem un kapliču izmantošanu samaksā mirušā apbedītāji.
9.3. Atvadu ceremonijas ilgums kapličā nedrīkst pārsniegt laiku, ko, savstarpēji vienojoties ar mirušā piederīgiem, noteicis kapu pārzinis.
9.4. Kapliča tiek izmantota mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. To drīkst apmeklēt tikai ar kapsētas apsaimniekotāja atļauju kapsētas darba laikā. Pārējā laikā kapliča ir slēgta.

10. Atbildība

10.1. Personas par šo noteikumu neievērošanu var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un vainas pakāpi.
10.2. Ja personas, kuras kapsētā sniedz pakalpojumus, nepilda šo noteikumu un apsaimniekošanas jautājumus reglamentējošo Rīgas domes lēmumu prasības, kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības pārtraukt līgumattiecības un aizliegt šīm personām sniegt pakalpojumus kapsētā.
10.3. Par šo noteikumu pārkāpumu vainīgajai personai var uzlikt sodu likumā noteiktajā kārtībā.
10.4. Soda uzlikšana neatbrīvo šo noteikumu pārkāpējus no šo noteikumu pildīšanas, kā arī ar savu darbību nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem.